Filtrēšana & krāsvielas

Kopsavilkums

Pirms briedināšas mucā, spirts ir neitrālā ūdens krāsā. Mijiedarbojoties ar mucu, viskijs maina krāsu. Lielie ražotāji viskija krāsu bieži koriģē arī ar krāsvielu palīdzību. Visi viskiji pirms pildīšanas pudelē tiek filtrēti, un šī procesa mērķis ir atbrīvot viskiju no skaidām un cita veida nevēlamiem elementiem. Bieži filtrēšanas procesa ietvaros no viskija tiek atdalītas sabiezējušās daļas, kas mazina viskija viskozitāti.

Krāsvielas

Pirms briedināšas mucā, spirts ir neitrālā ūdens krāsā. Laikā gaitā muca daļu no sevis atdod spirtam, kā rezultātā tas maina krāsu. Ideālā situācijā veikalā nopērkamam viskijam krāsu ir piešķīrusi muca, taču ražotāji savam produktam drīkst pievienot krāsvielas. 

Jau kādu laiku internetā un viskija žurnālos notiek šķēpu laušana par krāsvielu ietekmi uz viskija garšu, taču vienota viedokļa par šo jautājumu nav. To sistemātiski apskatīt traucē vairāki faktori. Pirmkārt, reti kad var salīdzināt tos pašus viskijus ar un bez krāsvielām. Otrkārt, ne visās Eiropas valstīs ražotājiem uz etiķetes ir jānorāda, ka ir pievienotas krāsvielas. Tas attiecas uz skotu un īru viskiju, bet īpaši interesants ir burbons. Ja burbons tiek pārdots ASV, tam krāsvielas pievienot drīkst, bet tādā gadījumā uz etiķetes ir jānorāda, ka tas ir “blended bourbon” (nevis “straight bourbon”). Eiropas Savienības valstīs šis noteikums nav jāievēro. 

Cilvēki, kuri aizstāv krāsvielu pievienošanu, argumentē, ka tā ir tikai kosmētiska korekcija, kas ļauj ražotājiem piedāvāt produktu, kas konsekventi ir tajā pašā krāsā. Lieki piebilst, ka šāda nostāja iet roku rokā ar apgalvojuma, ka krāsvielas garšu neietekmē. Tie, kas šo versiju apstrīd, apgalvo, ka krāsvielas (i) maskē viskija īsto krāsu (kura var netieši norādīt uz izmantoto mucu slikto kvalitāti) un (ii) negatīvi ietekmē viskija pēcgaršu (it īpaši viena iesala viskiju gadījumā).

Ja uz viskija pudeles ir uzraksts “natural colour”, “colouring free” vai “no artificial colouring added”, viskijam krāsvielas nav pievienotas. Jāpiebilst, ka ir vairākas darītavas, kas krāsvielas nepievieno, bet uz etiķetes to nenorāda. Slaveni piemēri šādai praksei ir Glengoyne, Highland Park un Macallan.

Filtrēšana & Aukstumfiltrēšana (chill-filtration)

Visi viskiji tiek filtrēti, pirms tie tiek pildīti mucā. Tas ir nekaitīgs process, kas garšu neietekmē. Tā mērķis ir atbrīvot viskiju no skaidām un cita veida nevēlamiem elementiem. “Chill-filtration” (jeb aukstumfiltrēsana) ir process, kura laikā viskija temperatūra tiek pazemināta (konkrētā temperatūra ir atkarīga no laikapstākļiem), tas sabiezē un zem spiediena tiek laists cauri filtriem, kas no viskija atdala sabiezējušās daļas (eļlas, proteīnus un esterus).

Par šī filtrēšanas procesa ietekmi uz viskiju un tā garšu ir dažādas versijas. Dažu darītavu pārstāvji apgalvo, ka tā ir kosmētiska korekcija (to pašu saka par krāsvielām), kas neietekmē viskija garšu vai kvalitāti. Nefiltrēti viskiji, kuru alkohola saturs ir zem 46%, mēdz saduļķoties. Aukstā laikā tas mēdz notikt arī ar viskijiem, kuru alkohola saturs ir augstāks. Ražotāji uztraucas, ka duļķains viskijs klientus nespēs uzrunāt. Cilvēki, kas šim viedoklim nepiekrīt, apgalvo, ka aukstumfiltrēšana mazina garšas intensitāti un ietekmē viskija tekstūru un garšas formu (piem. nefiltrēti viskiji uz mēles ir eļļaināki). Tiek apgalvots, ka nefiltrētie viskiji var lepoties ar lielāku viskozitāti un intensīvāku garšas formu. Dažas kompānijas to ir ņēmušas vērā un savus produktus tagad pārdod nefiltrētus – uz etiķetes ir norādīts, ka viskijs ir “non-chillfiltred” vai “un-chillfiltred”.