Kopsavilkums
Skotu un īru viskiju briedināšanai galvenokārt izmanto mucas, kuras pirms tam ir saturējušas burbonu vai šeriju. Burbona noturēšanai izmanto svaigas koka mucas, kurās pirms tam nav briedināts alkohols. Viskija briedināšanu un mucu izvēli sekmēja nejaušības un citi faktori, kas nebija tieši saistīti ar viskija ražošanu vai apzinātu amatniecisku impulsu.
Viskija briedināšanas prakses atšķiras. Skotu un īru viskiju briedināšanai pamatā izmanto mucas, kuras pirms tam ir saturējušas burbonu vai šeriju. Pēdējos gados ražotājiem ir kļuvis grūtāk darītavas nodrošināt ar pietiekamu skaitu augstas kvalitātes šerija un burbona mucu, tāpēc ražošanas procesā sāk izmantot arī marsalas, portvīna, madeiras un sarkanvīna mucas. Skotu viskija ražotāji svaiga koka (virgin oak) mucas izmanto reti, jo tās miežu destilātu mēdz nomākt. Tiesa gan, arī šeit ir izņēmumi, un mērķtiecīgi apstrādātas svaiga koka mucas viskijam var piešķirt vēlamas garšas nianses. Labs piemērs ir Benromach Organic.
Mucu izvēli noteica nejaušība un citi faktori, kas nebija tieši saistīti ar viskija ražošanu vai apzinātu amatniecisku impulsu. Kā jau minēts iepriekš, skotu un īru viskija ražotāji pamatā izmanto burbona un šerija mucas. Burbona mucas tiek iepirktas no amerikāņu viskija darītavām, kuras koka mucu drīkst izmantot tikai vienu reizi. Burbona ražošanā tātad var izmantot tikai jaunas un svaigas koka mucas, kurās pirms tam nav briedināts alkohols. Šis likums tika ieviests 1935. gadā (praksē gan tas strādāja jau sen) un tiek uzskatīts par apzinātu mēģinājumu atdzīvināt mucinieku industriju, kura bija smagi cietusi no Sausā likuma. Šāds pavērsiens ir būtiski mainījis skotu viskija garšu, jo pirms tam viskija uzglabāšanai tika izmantotas mucas, kurās uz britu salām tika transportēti stiprinātie vīni – šerijs, piemēram.
Šerija mucu klātbūtni Lielbritānijā noteica vairāki politiski faktori. 15. gs. Anglija karoja ar Franciju, kas apgrūtināja vīna importu no Bordo reģiona. Tajā pašā laikā Osmaņu impērija iebruka Eiropā no dienvidiem, kas gandrīz apstādināja vīna eksportu no Grieķijas un dienvidaustrumeiropas (piemēram, Rumānija). Šī ģeopolitiskā situācija un izdevīga ģeogrāfiskā pozīcija pavēra durvis spāņu vīniem, kas ieplūda britu salās. Protams, 15. gs. šerijs bija pavisam cita veida dzēriens (tika izmantotas citas vīnogu škirnes un vēl netika pievienots vīnogu spirts), taču šerija klātbūtne Lielbritānijā nozīmēja, ka atraktīvajiem skotu destilētājiem bija pieejamas šerija mucas. Nepagāja ilgs laiks līdz viņi saprata, ka stiprināto vīnu mucas lieliski sadzivoja ar pašu mājās dzīto miežu kandžu. Tiesa gan, pēdējo 30 gadu laikā šerija attiecības ar viskiju ir būtiski mainījušās. 1981. gadā tika pieņemts likums, kas šeriju aizliedza eksportēt koka mucās (jeb “transport casks”). Būtiski krities arī pieprasījums pēc spāņu stiprinātā vīna, kā rezultātā vairākas šobrīd apritē esošās šerija mucas tiek pagatavotas skotu viskijmeistaru vajadzībām. Šāds pavērsiens ir licis dažiem industrijas komentētājiem izvirzīt argumentu, ka tās vairs nav īstas šerija mucas, jo koka mijiedarbība ar stiprināto vīnu ir īslaicīga un virspusēja.
Šobrīd skoti un īri izmanto gan burbona, gan šerija veida mucas, un viskiju receptes bieži ir balstītas uz mēģinājumiem apvienot labākās abu mucu veidu garšas īpatnības. Mucas var iedalīt vairākās kategorijās. Zemāk var atrast informāciju par populārākajiem mucu veidiem.
Barrel
Muca, kuras tilpums ir ap 200 litriem. Gandrīz bez izņēmumiem tā ir muca, kurā pirms tam briedināts burbons. Tipiskas garšas & smaržas, kuras asociē ar šādām mucām: vaniļa, kokosrieksti, īriss, medus un kanēlis.
Hogshead
Muca, kuras tilpums ir ap 250 litriem. Šeit var būt samērā liela variācija, jo šī muca var nākt no Spānijas, kur tajā tika briedināts šerijs, bet var gadīties, ka tā ir arī izjaukta un pārtaisīta burbona muca – mēdz teikt, ka no četrām “barrels” sanāk trīs “hogsheads”.
(Sherry) Butt
Muca, kuras tilpums ir ap 500 litriem (bet ir piemēri, kurās var iepildīt līdz 700 litriem). Tās gandrīz vienmēr nāks no Spānijas, kur tajās tika briedināts šerijs. Tipiskas garšas un smaržas, kuras asociē ar šādām mucām: žāvēti augļi, rozīnes, plūmes, tumšā šokolāde, rieksti, muskatrieksts un krustnagliņas.
(Sherry) Puncheon
Muca, kuras tilpums ir ap 450-500 litriem. Tās gandrīz vienmēr nāk no Spānijas, kur tajās tika briedināts šerijs. Garšas un smaržas, kuras piešķir šāda tipa muca, ir radniecīgas “Sherry Butt”.
Cask Strength & Single Cask
Uz viskija etiķetēm var atrast vārdu salikumus “cask strength” un “single cask”. Abos ir pieminēta muca, bet starp tiem ir būtiska atšķirība. “Cask strength” norāda uz to, ka viskija alkohola saturs nav pazemināts, tam pievienojot ūdeni. Vairumos gadījumu viskija alkohola saturs būs 40-46%. Lai sasniegtu šādu alkohola līmeni, pirms pildīšanas pudelē viskijam tiek pievienots ūdens. "Cask Strength" (jeb mucas stipruma) viskiji tiek pasniegti to īstajā stiprumā. Tas bieži vien rezultējas nestrandarta skaitļos - 55.8%, 53.2% utt. Jāpiebilst, ka tirgū ir pieejami vairāku darītavu produkti, kas pasniegti ar paaugstinātu alkohola saturu, taču tie joprojām ir koriģēti ar ūdens palīdzību. Piemēram, Ardbeg Uigeadail alkohola saturs ir 54.2%, bet Talisker 57 North – 57%. Daži cilvēki arī par šiem viskijiem mēdz teikt, ka tie ir mucas stipruma, bet tas ir ļoti nosacīti, jo stiprums vienalga tiek noapaļots.
"Single cask" nozīmē, ka viskijs ir nācis tikai no vienas mucas. Vairums tirgū pieejamo viskiju ir balstīti uz receptēm, kurās iesaistītas dažādas mucas. "Single cask" (jeb vienas mucas) viskiji nāk tikai no vienas, kurā mijiedarbība starp koku un destilātu ir bijusi īpaši interesanta. Tiesa, šādi viskiji nereti ir proporcionāli dārgāki, bet tie piedāvā patiešām unikālu (vistiešākajā šī vārda nozīmē) garšas pieredzi. Ja viskijs nāk no "barrel" tipa mucas, mēdz lietot vārdu salikumus "barrel strength" vai "single barrel".
Finishing (jeb noapaļošana)
“Finishing” is relatīvi nesena prakse, kur viskijs tiek pārliets citā mucā, lai tā var piešķirt papildu garšas nianses. Piemēram, viskijs pirmos desmit gadus pavada burbona mucā, bet tad uz diviem gadiem tiek iepildīts mucā, kura pirms tam saturējusi portvīnu.
Par šo praksi nav vienprātībās, bet viedokļu dažādība ir saistīta ar to, kā un kādiem nolūkiem tiek veikta noapaļošana. Teiksim, Glenmorangie ir vairāki produkti, kuri otrajā mucā ir pavadījuši vismaz divus gadus. Tas ir skaidri norādīts uz etiķetes, un viskija garša ļauj noprast, ka jaunās garšas ir veiksmīgi integrētas esošajā profilā. Šāda noapaļošana nevienu neuztrauc, jo tā ir veikta prasmīgi un rūpīgi.
Kad cilvēki par noapaļošanas praksi izsaka negatīvus komentārus, tiek norādīts uz diviem iespējamiem scenārijiem. Pirmkārt, jaunā mucā tiek iepildīts viskijs, kas pirms tam ticis briedināts sausā mucā, kura viskiju nav spējusi nomierināt. Šādos gadījumos jaunā muca virspusēji maskē negatavu viskiju. Otrkārt, viskijs jaunā mucā tiek iepildīts uz īsu laiku periodu, kā rezultātā jaunās garšas un smaržas nespēj pilnīgi integrēties, un to klātbūtne ir virspusēja. Uztraukuma pamatā ir sliktā viskija kvalitāte, bet papildu nepatiku izraisa ražotāju tendence noapaļotus viskijus pārdot par salīdzinoši augstām cenām.
