Īru viskijs

The Irish invented it, but the Scottish perfected it.
Autors Nezināms
Rakstos par viskiju nereti ir pieminēts senais strīds starp īriem un skotiem – kura tauta tad ir atbildīga par to, ka pastāv destilēts graudu spirts? Mūsdienās pieejamā informācija liek domāt, ka šis konlikts ir nepamatots - reti kurš vairs apšauba apgalvojumu, ka pirmie destilēt sāka īri. Dažviet tās ir netiešas norādes, kurās teikts, ka Īrijā alkoholu sāka destilēt jau 12. gs. Tiešas atsauces uz viskiju parādās 15. gs. sākumā (1405. gadā). 

Augstāk atrodamais citāts ir pareizs, bet nedaudz negodīgs, jo liek domāt, ka viskija attīstība Īrijā ir stāvējusi uz vietas. Tā pavisam noteikti nav. Skotu viskijam pasaules tirgū šobrīd ir lielāka teikšana un izteiksmīgāka reputācija, taču īru viskijs piedzīvo staujāku augšupeju. 

Līdz 19. gs. vidum īru viskijs tika uzskatīts par kvalitatīvāku un ne-skotu mēlēm pieņemamāku dziru. Piemēram, jūs droši vien esat pamanījuši, ka uz viskija pudelēm var saskarties ar uzrakstiem whisky un whiskey. Klīst stāsti, ka šo atšķirību ieviesa mārketinga nolūkos, jo īru viskijmeistari uzskatīja, ka viņu produkts bija jāatškir no skotu viskija, kas tobrīd bija samērā nekvalitatīvs un “jaukts”. 

Īru viskija veiksmes stāstam 19. gs. un 20. gs. traucēja attīstīties vairāki faktori - atturībnieku kustības, bads, kari un emigrācija, taču būtiskākais trieciens bija skotu jauktais viskijs. Jauktā viskija sastāvā ir miežu viskiji un kolonnu tipa destilējamos aparātos destilēti graudu viskiji (galvenokārt no kviešiem un kukurūzas). Šim viskija veidam gan tad, gan šodien ir samērā necila reputācija. 


19. gs. īru meistari jaukto viskiju uzskatīja par nepilnīgu miežu viskija atvasinājumu. Viņi atteicās lietot kolonnu tipa destilējamos aparātus un pat aktīvi pretojās to ieviešanai Īrijā. Motivācija, protams, bija cēla – saglabāt augstu dzēriena kvalitāti, taču skotu viskija straujā augšupeja un īru viskija industrijas grūtie laiki iet roku rokā. Skoti bija pragmatiski un izgāja uz kompromisiem – 1909. gadā viskiju kategorijā pilnīgi oficiāli tika iekļauts arī mazāk izteiksmīgais graudu viskijs. 

Papildu trieciens īru viskijam bija Sausā likuma ieviešana ASV, taču iemesls, kāpēc tas iedragāja īru viskija industriju, ir sarežģītāks nekā sākumā varētu šķist. Viskija eksports cieta, taču būtiska ietekme uz īru viskija reputāciju bija tieši zemas kvalitātes pakaļdarinājumiem, kas bija pieejami melnajā tirgū. Šo un citu faktoru kopdarbība radīja situāciju, kurā skotu viskijs ieņēma vietu, kuru pasaules tirgū līdz tam bija izcīnijis īru dzēriens. 


20. gs. otrajā pusē viskija industrija Īrijā pakāpeniski sabruka, un gadsimtu mijā viskiju ražoja vairs tikai 3 darītavās (Old Bushmills, New Midlteon un Cooley).

Pēdējos gados īru viskjimeistari ir atdzīvojušies, un pasaulē atkal ir parādījusies interese par Īrijā ražoto destilēto dziru – pieprasījums strauji aug, un tiek būvētas vai jau strādā vairākas jaunas viskija darītavas.


Tradicionāli īru viskijs tiek raksturots kā maigāks un svaigāks par savu radinieku no Skotijas. Šo viskija iezīmi parasti saista ar divām īru industrijas īpatnībām: (i) miežu viskijs tiek destilēts trīs reizes un (ii) graudi tiek kaltēti ar karstu gaisu, nevis kūdras dūmiem. Tiesa gan, šāds raksturojums nav pilnīgs, jo, piemēram, Cooley darītava ražo gan kūdrotu (Connemara), gan divreiz destilētu viskiju (Tyrconnell).


Īrijā tiek destilēts arī viskija veids, kādu šobrīd citur neražo. Single pot-still vai pure pot-still viskijs ir pagatavots no vienā darītavā destilēta miežu viskija, kura sastāvā ir gan diedzēti (kā tas ir viena iesala viskijā), gan nediedzēti mieži. Grāmatās minēts, ka šāda prakse tika piekopta, lai apietu iesala nodokli – meistari valdībai nodokļus maksāja tikai par diedzētajiem graudiem.